Iztēlojieties nelielu ģimeni, kas ikdienā ar auto dodas uz izglītības iestādi, biroju, lielveikalu un mājām, bet brīvdienās – aizbrauc uz jūrmalu vai laukiem. Vēl pavisam nesen autobraucējiem ar šādu ikdienas ritējumu visiecienītākā izvēle bija dīzeļa universālis vai neliels krosovers ar benzīna dzinēju, tomēr laiki mainās. Šobrīd tirgū ir ieradušies vairāki cenas ziņā pieejami elektroauto, tādēļ principā atliek tikai viens jautājums – ko izvēlēties?

Elektromobiļus pērk arvien vairāk

Saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) datiem elektriskie auto 2025. gada oktobrī veidoja 16,4 % no visiem jaunajiem Eiropas Savienībā pārdotajiem automobiļiem un jau pārliecinoši apsteidza modeļus ar dīzeļdzinējiem (9,2 %). Arī Latvijā elektroauto popularitāte aug kā sēnes pēc lietus. 2025. gada trešajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti 524 jauni elektroauto, kas ir par 51 % vairāk, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu.

Daudziem autovadītājiem Latvijā ik dienu jāved bērni uz skolu, jādodas uz darbu, brīvdienās jāiegriežas veikalos, un pāris reižu gadā varbūt sanāk kāds garāks ceļojums uz ārzemēm. Vēl pirms desmit gadiem elektroauto, kas spētu komfortabli apmierināt visas šīs vajadzības, vienlaikus neatstājot robu maciņā, bija saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Pēdējos gados situācija un elektroauto iespējas gan ir ievērojami attīstījušās.

Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem jauno B un C segmenta elektroauto vidējais nobraukums ar vienu uzlādi jau pārsniedz 400 kilometrus un turpina augt. Pēc Transport and Environment aprēķiniem, 2024. gadā Eiropā pārdoto jauno elektroauto vidējā cena bija 45 tūkstoši eiro, un šajā kategorijā ietilpst tādi modeļi kā Volkswagen ID.3 Pro (sniedzamība ar vienu uzlādi – līdz 431 km pēc WLTP), Renault Megane E-Tech (līdz 450 km), ķīniešu MG4 (līdz 465 km) vai nesen debitējušais Kia EV4 (līdz 625 km).

Pēdējais no minētajiem modeļiem ir iekļuvis septiņu labāko sarakstā konkursā Eiropas Gada auto 2026. Tas apliecina, ka Eiropas žurnālistu un ekspertu skatījumā EV4 ir viena no nozīmīgākajām 2025. gada pirmizrādēm. Ražotāji arī uzsver šī modeļa perspektīvu tieši Eiropā, jo EV4 tika testēts mūsu kontinentā un pielāgots šī reģiona autovadītāju vēlmēm, turklāt tas tiek montēts Dienvidkorejas uzņēmuma rūpnīcā Slovākijā.

Kursors.lv auto žurnālists un tehnoloģiju entuziasts Māris Gaugers norāda, ka konkurence vidējā segmentā ir ievērojami pieaugusi, un situāciju vēl vairāk sarežģī jauni spēlētāji no Ķīnas, kas piedāvā tehnoloģiski attīstītus elektroauto un bieži vien arī salīdzinoši zemāku cenu.

“Tā dēvētajiem tradicionālajiem ražotājiem ir jāpielāgojas situācijai, jāveic konkurētspējīgas cenu korekcijas un jānodrošina augsta kvalitāte. Aplūkojot cenu segmentu līdz 50 tūkstošiem eiro, redzam patiešām plašu izvēli. Katram pircējam ir jāizvērtē, kas viņam ir svarīgākais – tehnoloģijas, vadāmība, akumulatora izmērs, sniedzamība ar vienu uzlādi vai varbūt automobiļa veiktspēja,” skaidro eksperts.

Svarīgākie rādītāji

Ģimenes automobiļiem neapšaubāmi ir svarīga ietilpība. Pateicoties to konstrukcijas īpatnībām, elektroauto šajā ziņā var būt īpaši piemēroti tiem, kuriem nepieciešams praktisks automobilis. Pat kompaktie elektriskie hečbeki var lepoties ar solīdu vietu bagāžniekā vai aizmugurējā sēdeklī.

Piemēram, MG4 riteņu bāze ir 2705 mm, kas tieši norāda uz salona garumu, bet bagāžnieka ietilpība sasniedz 363 litrus. Elektriskajam Megane riteņu bāze ir nedaudz īsāka – 2685 mm, taču bagāžas nodalījums ir nedaudz lielāks – 389 litri. ID.3 attālums starp asīm ir 2770 mm, bet bagāžnieka tilpums ir 385 litri. Savukārt Kia EV4 riteņu bāze ir 2820 mm, un aiz pasažieru mugurām pieejama 435 litru bagāžas telpa (490 litri, ja izvēlēta fastbeka modifikācija).

Elektriskie modeļi šajā segmentā piedāvā arī pārliecinošu jaudu, kas ļauj justies droši gan pilsētā, gan uz šosejas. EV4 riteņus piedzen 150 kW elektromotors, identiskas jaudas iekārta tiek izmantota arī ID.3 Pro hečbekā, MG4 ir aprīkots ar 125–150 kW elektromotoru, savukārt elektriskais Megane var lepoties ar 160 kW jaudu.

Visiem šiem modeļiem akumulatora ietilpība svārstās no 59 kWh (ID.3 Pro) līdz 81,4 kWh (Kia EV4), un to uzlādei no 10 līdz 80 procentiem nepieciešama aptuveni pusstunda. Tas būtībā jau ir kļuvis par elektroauto tirgus standartu, jo ceļotāji kafijas pauzes laikā var iegūt papildu 250–300 kilometru sniedzamību.

Vēl viens svarīgs arguments autobraucējiem, kuri joprojām ir piesardzīgi jautājumos par elektroauto iegādi, ir garantija. Kia un MG Eiropā izceļas ar 7 gadu vai 150 tūkstošu kilometru garantiju, kas ir viena no ilgākajām tirgū. Šis faktors var palīdzēt arī saglabāt augstāku elektroauto atlikušo tālākpārdošanas vērtību. Volkswagen un Renault saviem jaunajiem elektroauto piemēro 5 gadu vai 100 tūkstošu kilometru garantijas saistības.

Visiem Eiropā pārdotajiem elektroauto tiek nodrošināta arī 8 gadu vai 160 tūkstošu kilometru akumulatora garantija. Tajā ietverta atruna, ka šajā periodā akumulatora kapacitāte nesamazināsies zem 70 procentiem.

Izvēles jautājums

Automobiļu cenām allaž ir liela nozīme, un arī tās būtiski atšķiras. Ja Eiropas vai Dienvidkorejas ražotāju elektriskie hečbeki maksā ap 40 tūkstošiem eiro, tad to konkurenti no Ķīnas bieži vien ir lētāki. Tomēr liela daļa no tiem nereti zaudē tehniskajos rādītājos, turklāt zīmoli, kas tikai nesen debitējuši mūsu reģionā, vēl nav ieguvuši plašu uzticību. Lai ietaupītu līdzekļus, svarīgi ir apzināties savas vajadzības.

Ja lielāko daļu jūsu ikdienas braucienu nav garāki par 20–30 kilometriem, bet uz Liepāju vai Austrijas kalniem dodaties vien reizi gadā, pilnīgi iespējams, ka jums pietiks ar nelielas ietilpības akumulatoru. Piemēram, Kia EV4 kā alternatīvu var uzstādīt 58,3 kWh akumulatoru, kas tāpat nodrošina cienījamu sniedzamību līdz 440 kilometriem, bet vienlaikus ļauj ietaupīt ap 4 tūkstošiem eiro.

M.Gaugers norāda, ka daudzi Eiropas autobraucēji nereti nonāk dilemmas priekšā – izvēlēties lētāku elektroauto no mazāk zināma ražotāja vai dārgāku modeli no zīmola, kas piedāvā pārliecinošāku kvalitātes, komforta un braukšanas īpašību kopumu.

“Piemēram, ja Ķīnas ražotājs vietējam tirgum paredzētu elektroauto montē Eiropā, tas to noteikti uzsvērs, jo šāds fakts sniedz papildu uzticības kredītu un pārliecību, ka tiek ievēroti Eiropai raksturīgie kvalitātes standarti. Vienlaikus te rodas cits jautājums – vai latvieši vispār ir gatavi iegādāties Ķīnā ražotus auto. Jāteic gan, ka citviet pasaulē valda skepse, piemēram, pret Tesla elektriskajiem automobiļiem, kamēr mums tas ir mazāk aktuāli. Katram tirgum savas īpatnības un adaptācijas process,” norāda M. Gaugers.